Salicilskābe

Salicilskābe, pazīstama arī kā salicilskābe, ir balts kristālisks pulveris, bez smaržas, ar nedaudz rūgtu garšu un pēc tam asu garšu. Dabā tas pastāv vītolu mizā, balto pērļu lapās un saldajā bērzā. Ķīmiskā formula C6H4(OH)(COOH), kušanas temperatūra 157-159℃, gaismas ietekmē pakāpeniski maina krāsu. Relatīvais blīvums ir 1,44. Viršanas temperatūra ir aptuveni 211°C/2,67kPa. Sublimācija pie 76°C. Normālā spiedienā to var sadalīt fenolā un oglekļa dioksīdā, ātri karsējot. Šķīst etanolā, ēterī, hloroformā, benzolā, acetonā, terpentīnā, grūti šķīst ūdenī. 1 g salicilskābes var izšķīdināt 460 ml ūdens, 15 ml verdoša ūdens, 2,7 ml etanola, 3 ml acetona, 3 ml ētera, 42 ml hloroforma, 135 ml benzola, 52 ml terpentīna, aptuveni 60 ml petrole 0 ml glicerīna un 8 ml glicerīna. ēteris. Nātrija fosfāta, boraksa uc pievienošana var palielināt salicilskābes šķīdību ūdenī. Salicilskābes ūdens šķīduma pH ir 2,4. Salicilskābe un dzelzs hlorīda ūdens šķīdums rada īpašu purpursarkanu krāsu.
Jūs, iespējams, neesat dzirdējuši par salicilskābi, taču jums ir jābūt pazīstamam ar aspirīnu. Faktiski aspirīns ir salicilskābes atvasinājums. Papildus dažās narkotikās esošajai sintētiskajai salicilskābei dabiskā salicilskābe ir bagāta arī ar daudziem pārtikas produktiem, piemēram, daudziem augļiem, dārzeņiem, kafiju, tēju, riekstiem, garšvielām un medu. Šīs dabiskās salicilskābes ir augu A līdzeklis pašaizsardzībai pret kaitēkļiem, sēnītēm un slimībām.Tomēr salicilskābe, neatkarīgi no tā, vai tā ir dabiska vai sintētiska, dažiem cilvēkiem var izraisīt nevēlamas reakcijas.Salicilātu nepanesamība bieži vien ir saistīta ar medikamentiem, ko lietojat, jo zāles. tāpat kā aspirīns satur lielāku salicilātu daudzumu, salīdzinot ar pārtiku. Piemēram, salicilskābes uzņemšana ar uzturu parasti ir 10-200 mg dienā, salīdzinot ar 325-650 mg aspirīna devai.Pētījumos konstatēts, ka aspirīns palielina kuņģa-zarnu trakta slimību risku.